2011.gada augusts. Zemgale,Bauskas novads ,teritorijā starp Jaunsaules un Vecsaules pagastu.
Karstums tāds,ka karinu durvīs samitrinātus palagus,kaut kur izlasīju šādu padomu telpu atvēsināšanai.
It kā laikapstākļi pārāk karsti,taču tajā pat laikā gaisā virmo Dievīga sajūta,gaiss dzidrs un tāds mierīgs mierīgs,ne vēja pūsmiņas.
No rīta strādāju darzā ,dienasvidū atpūšos,un kad vakarā atkal varētu strādāt ,jo kļūst vēsāks,tad miera neliek uzbāzīgie odu bari,un cīnoties ar tiem mēģinu tomēr strādāt .
Kaimiņu suns atskrējis līdz mums, izplēsis manai vācu aitu sugas kucītei pamatīgu robu skaustā ,
cīnos ar strutojošu brūci, dziedinu to skalojot ar permanganāta šķīdumu un ar veļas ziepēs samitrinātu apsienamo,kas nu laukos pie rokas,un brūce dzīst pārsteidzoši labi,palīdz arī karstās saules infrasarkanie un ultravioletie stari,ļauju kādu brīdi paskraidīt bez apsēja,lai tie apspīd brūci.
Baudu vasaru, stādu nektaraugus ,ķeru bišu spietus - trīs vai četrus,tas ir lieliski , varēšu paplašināt bišu dravu.
Jo godīgi sakot ,vīrs man ik pa reizei pajautā no kā es iztikšu dzīvojot laukos?
Es atbildu :"žēl ka nēesmu bite ,varētu pārtikt no ziedputekšņiem un nektāra" ,jūtu viņa jautājumā vērmeļu pilienu.
Piekopu askētisku dzīvesveidu, ēdu pieticīgi,no gaļas atteicos un izdomāju ka ieturēšu gavēni par godu Jaunavas Marijas Debesbraukšanas svētkiem .
Rādio ziņo ka uz Aglonu dodas svētceļnieku gājiens.
Ir dzirdēts,lasīts ka cilvēki dodas uz Himalaju kalniem,pasaules svētvietām lai iegūtu jaunu pieredzi vai pieredzētu ko nebijušu, atbildes uz jautājumu par Dieva eksistenci un atrašanās vietu .
Kaut gan Bībelē Jēzus Kristus jau ir devis īstās atbildes uz viesiem cilvēci interesējošiem jautājumiem un devis īsto virzienu civilizācijas garīgajai attīstībai,tikai lielākā pasaules daļa tiem netic un par to nekā nezina un līdz zināmai dienai arī es daļēji piederēju ateistiskajai daļai .
Es gan interesējos par Jēzu Kristu kā pirms 2011. gadiem dzīvojošu personību ,kā dziednieku,pareģi un vēlējos uzzināt kāpēc ēbreji sita viņu krustā,vai tas reāli bija noticis vai kā literārs žanra izdomājums bijis ,par to šaubās un šaubījušies daudzi pasaulē un tikai tie kas atstājuši šo pasauli ir parliecinājušies un saņēmuši īsto atbildi.
Alleluja,Lai Slavēts Mūsu Dievs Jēzus Kristus,Alleluja!
Tas bija pārāk liels notikums manā četrdesmit viena gada dzīvē, ka lielajā pārsteigumā nepierakstīju datumu,par ko ļoti ļoti noželoju ,bet tas notika uzreiz pēc Jaunavas Marijas Debesbraukšanas svētkiem.
Pabrokastoju ,devos ārā pie akas noskalot pāris brokastu traukus,bet līdz tai vēl nenonācu .
Ejot labsajūtā notīksminājos par Dievīgo rītu!
Ar pakausi sajutu aicinājumu,impulsu paskatīties atpakaļ, kur ceriņu pudura ieskauts atrodas pagrabs,un virs ceriņu galotnēm atradās pelēkzilas krāsas makonis,vairāk pelecīgs,nedaudz izbrīnu radīja ka mākonis var atrasties tik zemu,bet tūdaļ no tā atdalījās (iznāca) divas kustīgas violetas krāsas gaismas plēksnes
un atvijās līdz lielam,skaisti zaļojošam bērzam kurš atradas līdztekus akai.
Gaismas plēksnes bija līdzīgas šīm ,kuras atradu internetā ,tikai virzijās horizontāli ,bet pēc formas ļoti līdzīgas.Tad tās saskārās kopā un no tām atvērās Jēzus Kristus tēls ,tikai galva ,ka spožumā kā mirdzumā apņemta,kā zeltainu un gaismas zilu dzīparu,staru ieskauta,pārsteidzoši līdzīga kādu attēlo pareizticīgo ikonās.
Jēzus Kristus tēls atradās apmēram 2,5 - 3 m virs zemes,un mākonis atradās ziemeļrietumu pusē.
Biju patīkami pārsteigta un uzreiz pazinu Jēzu , pasmaidīju,noteicu :"Jēzu Kristu!"
Galvā tapa doma ka jānotupjas ceļos viņa priekšā un jānoskaita Tēvreize,lai apliecinātu ka mēs cilvēki par viņu zinām un lūdzam lūgšanu ,ko lielā godbijībā, noliekot blakus traukus ,saliekot plaukstas lūgšanā arī izdarīju aizverot acis,jo šķita nēesmu pelnījusi kā vien mirkli paskatīties uz Visaugstāko viesi pasaulē.
Tagad par Tēvreizi: "Dievs Tēvs Debesīs,Svētīts lai top Tavs Vārds!" zinu, ka pats Jēzus Kristus iemācīja un atstāja šo lūgšanu kad mācekļi jautājuši kā jālūdz Dievs?!
Kad atvēru acis viņa vairāk nebija.
Turpināju savu ikdienu ,jo neapjautu parādīšanās milzīgo nozīmi,ka tas bija pats Dievs!
Ap pēcpusdienu nodomaju ,ka varu taču Dievam kaut ko palūgt Jēzus Kristus vārdā,ja jau Jēzus Kristus tiešām eksistē un pavēršoties pret debesīm "pārgalvīgi" ,balsī ,kā jokodama,priecīgi lūdzu: "Debesu Tēvs atsūti man lūdzu meitiņu!",jo vēl nebijām pie tā tikuši .
Un pēc kāda laika virs pļavas ieraudzīju mākoni , atkal diezgan zemu virs zemes,pēkšņi ,(tas nenotika kaut kā ātri ,pēkšņi ,bet tā kā bija paredzēts notikt,priekš manis negaidīti,jo neko tik īpašu,neparastu savā dzīvē nebiju līdz šim pieredzējusi) no mākoņa vērās vaļā kā ieapaļi, elipsveida "vārtiņi", tajos parādījās un krita lejā baltā zvanveida kleitiņā līdz ceļiem ,zvanveida piedurknēm,baltu lakatiņu kurš atsedza tikai lielas zilas acis ,it kā meitenes,kā sievietes tēls .
Galva ovālas formas,platāku pieri,sašaurināta uz zodu .
Jāatklāj ka rokās man bija fotoaparāts un notiekošo nofotogrāfēju,pirms tam jau biju fotogrāfējusi lielo putnu u.c., taču Jēzus mani parsteidza no rīta, bez fotoaparāta...
Es nobijos ne pa jokam no šī skata,slēdzu ārā fotoaparātu un gatavojos mukt slēpties mājā ,te virs galvas izdzirdēju skaļām spārņu švīkām pārlidojam zvirbuļu bariņu uz krītoša objekta pusi,tie mani vēlreiz pamatīgi pārbiedēja,parasti tie turas pieklājīgā attāluma no sētas kurā dežūrē uz jumtiem kaķis.
Nepratīšu izskaidrot kas īsti bija noticis,bet droši vien Debesu Tēvs bija uzklausījis manu lūgšanu par bērniņu,jo balss kļuva kā meitenītei ,kļuvu ļoti maigas dabas ,ķermenis,kājas kļuva vieglas, neaprakstāma ,nepierasta sajūta,pakrūtē nedaudz spieda.
Mani suņi dīvaini vēroja mani ,skatījās it kā uz kādu vēl man blakus.
Otrā rītā uzmodos līdz ar saullēktu ,devos ārā pie bērza skaitīt Tēvreizi,jo nu jau sapratu ka tas jādara jo Jēzus Kristus ir realitāte,un galvenais atskārtu ka līdz 41 gadam sakrājies daudz grēku un saku lūgt visu grēku atlaišanu.
Ja kādreiz sāpēja,tad galvas kreisā puse un šajā rīta izjutu sāpēs ,tālab lūdzu:
"Debesu Tēvs ,lūdzu izārstē man galvas kreiso pusi lai nesāp!"
Tikko izteicu šo lūgšanu, no bērza lapotnes kreisās puses izlidoja divi zvirbuļi un sinhroni nolidoja galvai viens no priekšpuses gar acīm otrs gar pakausi,es no tāda pārsteiguma nobijos,automātiski saliecos sāniski un tfū ,tfū,tfū imitēju it kā siekalu nospļaušanu.
Konstatēju ka momentāli ir pārgājušas galvas sāpes.
Nu jau gāja vaļā mana šķīstīšanās par visiem saviem grēkiem,apgrēcībām,atklāju Dievam ,ko neatklātu tādā veidā nevienam macītājam grēksūdzē,mani ceļgali ļodzījās,kājas trīcēja ,sirds gavilēja un smeldza un asaras plūda straumēm.
Viss kā bībelē aprakstīts par pastaro tiesu ,tikai nebija zobu griešanas,paldies Dievam!
Biju grēkojusi pret māti,pret dzīvo radību,pret Dieva vārdu,nemācēju savaldīties ,un diezgan paslinka raksturā.
Kādu nedēļu mani tā sirdsapziņa "kratīja " kā netīru pelavu maisu ,mierinājumu radu apjausmā un pateicībā ka Dievs izvēlējās parādīt manu grēku manos pusmūža gados ,jo dzīvojot sabiedrībā kur pārsvarā valda iekāres, baudkāres,iedzīvošanās,mantkārības utt.likumi cilvēks ietekmējas un dzīvo kā lielais vairums ,un cik manu grēku sakrātos līdz pensijas vecumam?!
Un kur mana grēcīgā dvēsele tad nokļūtu?
Un kāda vērtība vispār ir grēcīgajai dzīvei?
Ja Dievs pirms 2011. gadiem realizēja savu labo nodomu attiecībā pret cilvēci,ziedojot savu Dēlu Jēzu Kristu ciešanām pie krusta lai izpirktu mūsu grēkus,glābtu mūs no pazudināšanas,lai mēs aizdomātos,bet es par to nekā nezināju un ar saviem grēkiem aptraipīju so Dieva upuri.
Cik labi ,ka pienāca šī liktenīga diena manā dzīvē,tikšanās ar pašu Pestītāju,Mesiju!
Pirms liktenīgās dienas par Jēzu Kristu zināju ka tā līķauts atrodas Itālijā ,Turīnā un iespējams no tā iegūs DNS paraugu un klonēs to personu kurai pieder DNS.
Kāda Krievijas astrologa mājaslapā biju apētījusi Jēzus dzimšanas kartes interpretāciju no astroloģiskā viedokļa,uzzināju ka Silīte (Jasjļi) ir zvaigznajs Jaunavas Zodiakā.
Rožkrustiešu gaišreģu grāmatā Jēzus Kristus dēvēts par Visaugstāko Erceņģeli Mihaēlu.
Biju noskatījusies filmu par vecticībnieku dzīvi Sibīrijā,par sieviešu tradīciju nēsāt galvas segu ,lakatu Dieva pagodināšanai ,apstrādāt saimniecības zemi tikai tik daudz lai izaudzētu iztikai ne peļņas, iedzīvošanās nolūkos un es nolēmu arī staigāt apsegtu galvu (kas nāca par labu ,jo vasaras svelmainā saulē jau tas ieteicams),un iestādīju nektāraugu dārzu par godu Dievam!
Tās man ir atbildes kad sev jautāju,kāpēc Jēzus izvēlējās parādīties man,glābt no grēka mani?!
Protams uzmeklēju arī ceļu uz baznīcu Bauskā,mācītājam izstāstīju par pieredzēto ,viņš redzot manu neparasto satraukumu un asaras ieteica apmeklēt psihoneirologu (psiche-gars.latīņu val.),lai mani neiessvārstot.
Psihoneiroloģi apmeklēju,viņa pierakstija manis stāsīto ,izrakstīja 2 medikamentus ,nozīmēja ieteicamās lietošanas devas:"Pirmās 5 dienas pa 1/2 tabletei , kamēr pieradīšu... "
Tas mani nedaudz uztrauca ,pierast pie cikladola ? un otrām neatceros nosaukumu,bet spēcīgas zāles.
Atstāju dakterei 5ls,vēlāk nožēloju,jo arī pašas zāles aiznesu pēc 5 dienām atpakaļ un atdevu ārstam kurš pieņēma ,jo daktere bija saslimusi, bet man radās zāļu nepanesība.
Satraukums mazinajās pēc katras grēku nožēlas epizodes ar asarām , kuras atkārtojās ikreiz kad atmiņā atausa kāds 5,10,30 gadus sens grēks un vēl neiztiku bez slavenā Dopelherza, zālīšu uzlējuma sirdmieram.
Jāsaka gan ka vienatnē palikt nepatika,jutos neomulīgi,un joprojām jutu ķermenī neparastu vieglumu,pakrūti spieda ,runāju mazas meitenītes balsī,turklāt jutu ka kļūst aukstāka ķermeņa kreisā puse,naktī uzmodos pussēdus gultā un locīju segu no mākoņa ,īsti atmodusies aptvēru ka sēžu un loku savu gultas segu.
Kadā naktī šķita, ka tā ir mana pēdēja,ķermeni pārņēma vēsums un stingums un tikai kāds punktiņš sirdī
apliecināja ka vēl esmu dzīva .
Uzspiedu nabai ,biju lasījusi rožkrustiešu grāmatā, ka naba saista ar sudraba pavedienu ar dzīvības avotu un tiešām ķermenī ieplūda siltums un dzīvība un iemigu .
Sapratu ka stāvoklis tomēr ir dīvains un neizskaidrojams,ka ar iepriekš pieredzētiem izbīļiem tiem ir daļējs sakars , palīdzība jāmeklē vēl pie kāda.
Veiksmīgā kārtā dabūju kontaktus pie kādas dziednieces no Bolderājas kura redz garus un spēja tieši manā gadījumā palīdzēt .
Virs vai pie manis sānos viņa redzāja ķiķinošu meitēnu un vienbrīd pati viņas iespaidā iesmējās.
Pirms tam kādu dienu biju baznīcā un priekšējā solā sēdošais katolis pēc dievkalojuma pagriezās pret mani un krievu valodā sacīja : " Nu kāds negods ,visu laiku vieni smiekli ,vieni smiekli baznīcā !"
Dabūju taisnoties ka es nesmējos, nevarēju izpprast kur viņš dzirdēja smieklus?
Bet nu dziedniece iedod četras baznīcas sveces un ikonu , jāatīra māja.
Ikona jānovieto guļus ,sveces jānovieto četros tās stūros aizdedzot jāpiesauc svētā apustuļa vārds.
Protams jāievēro ugunsdrošība.
Pēc sveču izdegšanas jāatver logs.
Tikko sāku šo attīrīšanas procedūru tā sajutu tādu ka vilni plūstam pa rokām ,kajām vienlaicīgi uz perifēriju no ķermeņa centra,un (atvainojiet) pa kājstarpi un šī plūsma it kā izplūda no manis .
Atjaunojās mans pierastais balss tembrs,kājas kļuva smagākas,un pakrūte vairs nespieda,varēju viegli elpot.
Tik krasas pozitīvas pārmaiņas ķermenī un veselībā mūžā nebiju izjutusi.
Apskatot nabu atklāju pie tās iesārtu pleķīti.
Dziedniece sacīja ka ārsti pilnīgi neorientējas šajā sfērā un bezjēdzīgi pie viņiem meklēt palīdzību,tikai sazāļos.
Pēc seansa atvēru logu un dzirdēju ka blakus logam esošajā kokā skaļi čivinādami zvirbuļi it kā kaut ko uzknābā.
Ar to arī noslēdzās mana pieskaršanās garīgajai pasaulei .
Visā šajā notikumā nozīmīga loma putniem,zvirbuļiem manā gadījumā,arī šodienas ikdienā ,tāds sargenģeļu bariņš zvirbuļu izskatā patstāvīgi atrodas mājas tuvumā tiek barots kā jau visi putniņi ziemā.
Mans secinājums, ka putni tiešām pārnēsa dvēseles,un tie kas gaida ka stārķis atnesīs bērniņu to arī sagaidīs.
Putni nav tikai kukaiņu apkarotāji un sēklu izplatītāji,kukaiņi ir putnu barības bāze.
Putniem Dieva uzticētais pamatuzdevums ir saiknes starp Debesīm un Zemi uzturēšanā.
Iespējams ka šis atklāsmes raksts netaptu , aprobežotos ar šī gadījuma atklāšanu cilvēkiem privātā saskarsmē,taču izdzrdēju Kristīgajā Rādio kādā lasījumā aicinājumu :" Jūs esat piedzīvojis ko īpašu savā dzīvē ,bet nedalaties ar cilvēkiem...!"
Apmeklējot Krusta Baznīcā iesvētes mācības,sastapos ar kādu meiteni kura liecināja par savu tikšanos ar Jēzu Kristu Rīgā.
Uzrunājot viņu secināju, ka Jēzus Kristus parādījies abām ap Jaunavas Marijas Debesbraukšanas svētku laiku !
Karstums tāds,ka karinu durvīs samitrinātus palagus,kaut kur izlasīju šādu padomu telpu atvēsināšanai.
It kā laikapstākļi pārāk karsti,taču tajā pat laikā gaisā virmo Dievīga sajūta,gaiss dzidrs un tāds mierīgs mierīgs,ne vēja pūsmiņas.
No rīta strādāju darzā ,dienasvidū atpūšos,un kad vakarā atkal varētu strādāt ,jo kļūst vēsāks,tad miera neliek uzbāzīgie odu bari,un cīnoties ar tiem mēģinu tomēr strādāt .
Kaimiņu suns atskrējis līdz mums, izplēsis manai vācu aitu sugas kucītei pamatīgu robu skaustā ,
cīnos ar strutojošu brūci, dziedinu to skalojot ar permanganāta šķīdumu un ar veļas ziepēs samitrinātu apsienamo,kas nu laukos pie rokas,un brūce dzīst pārsteidzoši labi,palīdz arī karstās saules infrasarkanie un ultravioletie stari,ļauju kādu brīdi paskraidīt bez apsēja,lai tie apspīd brūci.
Baudu vasaru, stādu nektaraugus ,ķeru bišu spietus - trīs vai četrus,tas ir lieliski , varēšu paplašināt bišu dravu.
Jo godīgi sakot ,vīrs man ik pa reizei pajautā no kā es iztikšu dzīvojot laukos?
Es atbildu :"žēl ka nēesmu bite ,varētu pārtikt no ziedputekšņiem un nektāra" ,jūtu viņa jautājumā vērmeļu pilienu.
Piekopu askētisku dzīvesveidu, ēdu pieticīgi,no gaļas atteicos un izdomāju ka ieturēšu gavēni par godu Jaunavas Marijas Debesbraukšanas svētkiem .
Rādio ziņo ka uz Aglonu dodas svētceļnieku gājiens.
Ir dzirdēts,lasīts ka cilvēki dodas uz Himalaju kalniem,pasaules svētvietām lai iegūtu jaunu pieredzi vai pieredzētu ko nebijušu, atbildes uz jautājumu par Dieva eksistenci un atrašanās vietu .
Kaut gan Bībelē Jēzus Kristus jau ir devis īstās atbildes uz viesiem cilvēci interesējošiem jautājumiem un devis īsto virzienu civilizācijas garīgajai attīstībai,tikai lielākā pasaules daļa tiem netic un par to nekā nezina un līdz zināmai dienai arī es daļēji piederēju ateistiskajai daļai .
Es gan interesējos par Jēzu Kristu kā pirms 2011. gadiem dzīvojošu personību ,kā dziednieku,pareģi un vēlējos uzzināt kāpēc ēbreji sita viņu krustā,vai tas reāli bija noticis vai kā literārs žanra izdomājums bijis ,par to šaubās un šaubījušies daudzi pasaulē un tikai tie kas atstājuši šo pasauli ir parliecinājušies un saņēmuši īsto atbildi.
Alleluja,Lai Slavēts Mūsu Dievs Jēzus Kristus,Alleluja!
Tas bija pārāk liels notikums manā četrdesmit viena gada dzīvē, ka lielajā pārsteigumā nepierakstīju datumu,par ko ļoti ļoti noželoju ,bet tas notika uzreiz pēc Jaunavas Marijas Debesbraukšanas svētkiem.
Pabrokastoju ,devos ārā pie akas noskalot pāris brokastu traukus,bet līdz tai vēl nenonācu .
Ejot labsajūtā notīksminājos par Dievīgo rītu!
Ar pakausi sajutu aicinājumu,impulsu paskatīties atpakaļ, kur ceriņu pudura ieskauts atrodas pagrabs,un virs ceriņu galotnēm atradās pelēkzilas krāsas makonis,vairāk pelecīgs,nedaudz izbrīnu radīja ka mākonis var atrasties tik zemu,bet tūdaļ no tā atdalījās (iznāca) divas kustīgas violetas krāsas gaismas plēksnes
un atvijās līdz lielam,skaisti zaļojošam bērzam kurš atradas līdztekus akai.
Gaismas plēksnes bija līdzīgas šīm ,kuras atradu internetā ,tikai virzijās horizontāli ,bet pēc formas ļoti līdzīgas.Tad tās saskārās kopā un no tām atvērās Jēzus Kristus tēls ,tikai galva ,ka spožumā kā mirdzumā apņemta,kā zeltainu un gaismas zilu dzīparu,staru ieskauta,pārsteidzoši līdzīga kādu attēlo pareizticīgo ikonās.
Jēzus Kristus tēls atradās apmēram 2,5 - 3 m virs zemes,un mākonis atradās ziemeļrietumu pusē.
Biju patīkami pārsteigta un uzreiz pazinu Jēzu , pasmaidīju,noteicu :"Jēzu Kristu!"
Galvā tapa doma ka jānotupjas ceļos viņa priekšā un jānoskaita Tēvreize,lai apliecinātu ka mēs cilvēki par viņu zinām un lūdzam lūgšanu ,ko lielā godbijībā, noliekot blakus traukus ,saliekot plaukstas lūgšanā arī izdarīju aizverot acis,jo šķita nēesmu pelnījusi kā vien mirkli paskatīties uz Visaugstāko viesi pasaulē.
Tagad par Tēvreizi: "Dievs Tēvs Debesīs,Svētīts lai top Tavs Vārds!" zinu, ka pats Jēzus Kristus iemācīja un atstāja šo lūgšanu kad mācekļi jautājuši kā jālūdz Dievs?!
Kad atvēru acis viņa vairāk nebija.
Turpināju savu ikdienu ,jo neapjautu parādīšanās milzīgo nozīmi,ka tas bija pats Dievs!
Ap pēcpusdienu nodomaju ,ka varu taču Dievam kaut ko palūgt Jēzus Kristus vārdā,ja jau Jēzus Kristus tiešām eksistē un pavēršoties pret debesīm "pārgalvīgi" ,balsī ,kā jokodama,priecīgi lūdzu: "Debesu Tēvs atsūti man lūdzu meitiņu!",jo vēl nebijām pie tā tikuši .
Un pēc kāda laika virs pļavas ieraudzīju mākoni , atkal diezgan zemu virs zemes,pēkšņi ,(tas nenotika kaut kā ātri ,pēkšņi ,bet tā kā bija paredzēts notikt,priekš manis negaidīti,jo neko tik īpašu,neparastu savā dzīvē nebiju līdz šim pieredzējusi) no mākoņa vērās vaļā kā ieapaļi, elipsveida "vārtiņi", tajos parādījās un krita lejā baltā zvanveida kleitiņā līdz ceļiem ,zvanveida piedurknēm,baltu lakatiņu kurš atsedza tikai lielas zilas acis ,it kā meitenes,kā sievietes tēls .
Galva ovālas formas,platāku pieri,sašaurināta uz zodu .
Jāatklāj ka rokās man bija fotoaparāts un notiekošo nofotogrāfēju,pirms tam jau biju fotogrāfējusi lielo putnu u.c., taču Jēzus mani parsteidza no rīta, bez fotoaparāta...
Es nobijos ne pa jokam no šī skata,slēdzu ārā fotoaparātu un gatavojos mukt slēpties mājā ,te virs galvas izdzirdēju skaļām spārņu švīkām pārlidojam zvirbuļu bariņu uz krītoša objekta pusi,tie mani vēlreiz pamatīgi pārbiedēja,parasti tie turas pieklājīgā attāluma no sētas kurā dežūrē uz jumtiem kaķis.
Nepratīšu izskaidrot kas īsti bija noticis,bet droši vien Debesu Tēvs bija uzklausījis manu lūgšanu par bērniņu,jo balss kļuva kā meitenītei ,kļuvu ļoti maigas dabas ,ķermenis,kājas kļuva vieglas, neaprakstāma ,nepierasta sajūta,pakrūtē nedaudz spieda.
Mani suņi dīvaini vēroja mani ,skatījās it kā uz kādu vēl man blakus.
Otrā rītā uzmodos līdz ar saullēktu ,devos ārā pie bērza skaitīt Tēvreizi,jo nu jau sapratu ka tas jādara jo Jēzus Kristus ir realitāte,un galvenais atskārtu ka līdz 41 gadam sakrājies daudz grēku un saku lūgt visu grēku atlaišanu.
Ja kādreiz sāpēja,tad galvas kreisā puse un šajā rīta izjutu sāpēs ,tālab lūdzu:
"Debesu Tēvs ,lūdzu izārstē man galvas kreiso pusi lai nesāp!"
Tikko izteicu šo lūgšanu, no bērza lapotnes kreisās puses izlidoja divi zvirbuļi un sinhroni nolidoja galvai viens no priekšpuses gar acīm otrs gar pakausi,es no tāda pārsteiguma nobijos,automātiski saliecos sāniski un tfū ,tfū,tfū imitēju it kā siekalu nospļaušanu.
Konstatēju ka momentāli ir pārgājušas galvas sāpes.
Nu jau gāja vaļā mana šķīstīšanās par visiem saviem grēkiem,apgrēcībām,atklāju Dievam ,ko neatklātu tādā veidā nevienam macītājam grēksūdzē,mani ceļgali ļodzījās,kājas trīcēja ,sirds gavilēja un smeldza un asaras plūda straumēm.
Viss kā bībelē aprakstīts par pastaro tiesu ,tikai nebija zobu griešanas,paldies Dievam!
Biju grēkojusi pret māti,pret dzīvo radību,pret Dieva vārdu,nemācēju savaldīties ,un diezgan paslinka raksturā.
Kādu nedēļu mani tā sirdsapziņa "kratīja " kā netīru pelavu maisu ,mierinājumu radu apjausmā un pateicībā ka Dievs izvēlējās parādīt manu grēku manos pusmūža gados ,jo dzīvojot sabiedrībā kur pārsvarā valda iekāres, baudkāres,iedzīvošanās,mantkārības utt.likumi cilvēks ietekmējas un dzīvo kā lielais vairums ,un cik manu grēku sakrātos līdz pensijas vecumam?!
Un kur mana grēcīgā dvēsele tad nokļūtu?
Un kāda vērtība vispār ir grēcīgajai dzīvei?
Ja Dievs pirms 2011. gadiem realizēja savu labo nodomu attiecībā pret cilvēci,ziedojot savu Dēlu Jēzu Kristu ciešanām pie krusta lai izpirktu mūsu grēkus,glābtu mūs no pazudināšanas,lai mēs aizdomātos,bet es par to nekā nezināju un ar saviem grēkiem aptraipīju so Dieva upuri.
Cik labi ,ka pienāca šī liktenīga diena manā dzīvē,tikšanās ar pašu Pestītāju,Mesiju!
Pirms liktenīgās dienas par Jēzu Kristu zināju ka tā līķauts atrodas Itālijā ,Turīnā un iespējams no tā iegūs DNS paraugu un klonēs to personu kurai pieder DNS.
Kāda Krievijas astrologa mājaslapā biju apētījusi Jēzus dzimšanas kartes interpretāciju no astroloģiskā viedokļa,uzzināju ka Silīte (Jasjļi) ir zvaigznajs Jaunavas Zodiakā.
Rožkrustiešu gaišreģu grāmatā Jēzus Kristus dēvēts par Visaugstāko Erceņģeli Mihaēlu.
Biju noskatījusies filmu par vecticībnieku dzīvi Sibīrijā,par sieviešu tradīciju nēsāt galvas segu ,lakatu Dieva pagodināšanai ,apstrādāt saimniecības zemi tikai tik daudz lai izaudzētu iztikai ne peļņas, iedzīvošanās nolūkos un es nolēmu arī staigāt apsegtu galvu (kas nāca par labu ,jo vasaras svelmainā saulē jau tas ieteicams),un iestādīju nektāraugu dārzu par godu Dievam!
Tās man ir atbildes kad sev jautāju,kāpēc Jēzus izvēlējās parādīties man,glābt no grēka mani?!
Protams uzmeklēju arī ceļu uz baznīcu Bauskā,mācītājam izstāstīju par pieredzēto ,viņš redzot manu neparasto satraukumu un asaras ieteica apmeklēt psihoneirologu (psiche-gars.latīņu val.),lai mani neiessvārstot.
Psihoneiroloģi apmeklēju,viņa pierakstija manis stāsīto ,izrakstīja 2 medikamentus ,nozīmēja ieteicamās lietošanas devas:"Pirmās 5 dienas pa 1/2 tabletei , kamēr pieradīšu... "
Tas mani nedaudz uztrauca ,pierast pie cikladola ? un otrām neatceros nosaukumu,bet spēcīgas zāles.
Atstāju dakterei 5ls,vēlāk nožēloju,jo arī pašas zāles aiznesu pēc 5 dienām atpakaļ un atdevu ārstam kurš pieņēma ,jo daktere bija saslimusi, bet man radās zāļu nepanesība.
Satraukums mazinajās pēc katras grēku nožēlas epizodes ar asarām , kuras atkārtojās ikreiz kad atmiņā atausa kāds 5,10,30 gadus sens grēks un vēl neiztiku bez slavenā Dopelherza, zālīšu uzlējuma sirdmieram.
Jāsaka gan ka vienatnē palikt nepatika,jutos neomulīgi,un joprojām jutu ķermenī neparastu vieglumu,pakrūti spieda ,runāju mazas meitenītes balsī,turklāt jutu ka kļūst aukstāka ķermeņa kreisā puse,naktī uzmodos pussēdus gultā un locīju segu no mākoņa ,īsti atmodusies aptvēru ka sēžu un loku savu gultas segu.
Kadā naktī šķita, ka tā ir mana pēdēja,ķermeni pārņēma vēsums un stingums un tikai kāds punktiņš sirdī
apliecināja ka vēl esmu dzīva .
Uzspiedu nabai ,biju lasījusi rožkrustiešu grāmatā, ka naba saista ar sudraba pavedienu ar dzīvības avotu un tiešām ķermenī ieplūda siltums un dzīvība un iemigu .
Sapratu ka stāvoklis tomēr ir dīvains un neizskaidrojams,ka ar iepriekš pieredzētiem izbīļiem tiem ir daļējs sakars , palīdzība jāmeklē vēl pie kāda.
Veiksmīgā kārtā dabūju kontaktus pie kādas dziednieces no Bolderājas kura redz garus un spēja tieši manā gadījumā palīdzēt .
Virs vai pie manis sānos viņa redzāja ķiķinošu meitēnu un vienbrīd pati viņas iespaidā iesmējās.
Pirms tam kādu dienu biju baznīcā un priekšējā solā sēdošais katolis pēc dievkalojuma pagriezās pret mani un krievu valodā sacīja : " Nu kāds negods ,visu laiku vieni smiekli ,vieni smiekli baznīcā !"
Dabūju taisnoties ka es nesmējos, nevarēju izpprast kur viņš dzirdēja smieklus?
Bet nu dziedniece iedod četras baznīcas sveces un ikonu , jāatīra māja.
Ikona jānovieto guļus ,sveces jānovieto četros tās stūros aizdedzot jāpiesauc svētā apustuļa vārds.
Protams jāievēro ugunsdrošība.
Pēc sveču izdegšanas jāatver logs.
Tikko sāku šo attīrīšanas procedūru tā sajutu tādu ka vilni plūstam pa rokām ,kajām vienlaicīgi uz perifēriju no ķermeņa centra,un (atvainojiet) pa kājstarpi un šī plūsma it kā izplūda no manis .
Atjaunojās mans pierastais balss tembrs,kājas kļuva smagākas,un pakrūte vairs nespieda,varēju viegli elpot.
Tik krasas pozitīvas pārmaiņas ķermenī un veselībā mūžā nebiju izjutusi.
Apskatot nabu atklāju pie tās iesārtu pleķīti.
Dziedniece sacīja ka ārsti pilnīgi neorientējas šajā sfērā un bezjēdzīgi pie viņiem meklēt palīdzību,tikai sazāļos.
Pēc seansa atvēru logu un dzirdēju ka blakus logam esošajā kokā skaļi čivinādami zvirbuļi it kā kaut ko uzknābā.
Ar to arī noslēdzās mana pieskaršanās garīgajai pasaulei .
Visā šajā notikumā nozīmīga loma putniem,zvirbuļiem manā gadījumā,arī šodienas ikdienā ,tāds sargenģeļu bariņš zvirbuļu izskatā patstāvīgi atrodas mājas tuvumā tiek barots kā jau visi putniņi ziemā.
Mans secinājums, ka putni tiešām pārnēsa dvēseles,un tie kas gaida ka stārķis atnesīs bērniņu to arī sagaidīs.
Putni nav tikai kukaiņu apkarotāji un sēklu izplatītāji,kukaiņi ir putnu barības bāze.
Putniem Dieva uzticētais pamatuzdevums ir saiknes starp Debesīm un Zemi uzturēšanā.
Iespējams ka šis atklāsmes raksts netaptu , aprobežotos ar šī gadījuma atklāšanu cilvēkiem privātā saskarsmē,taču izdzrdēju Kristīgajā Rādio kādā lasījumā aicinājumu :" Jūs esat piedzīvojis ko īpašu savā dzīvē ,bet nedalaties ar cilvēkiem...!"
Apmeklējot Krusta Baznīcā iesvētes mācības,sastapos ar kādu meiteni kura liecināja par savu tikšanos ar Jēzu Kristu Rīgā.
Uzrunājot viņu secināju, ka Jēzus Kristus parādījies abām ap Jaunavas Marijas Debesbraukšanas svētku laiku !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru